#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00012 Uniform title: āṣṭaprakaraṇa tattvatrayanirṇaya Main title: āṣṭaprakaraṇam tattvatrayanirṇayaḥ Secondary title: tatvaprakasika-tatvasaṃgraha-tatvatrayanirṇayāḥ savyākhyāḥ aghoraśivācarya Author : sadyojyoti Commentator : aghoraśiva Editor : kṛṣṇa śāstrī Description: E-text of the tattvatrayanirṇayaḥ from the tatvaprakasika-tatvasaṃgraha-tatvatrayanirṇayāḥ savyākhyāḥ aghoraśivācarya in the devakottai series. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: December 12, 2007 Publisher : śivāgamasiddhāntaparipālanasaṅgham Publication year : 1925 Publication city : Publication country : India #################################################### tattvatrayanirṇayaḥ sadyojyotiḥ śivācāryapraṇī taḥ aghoraśivācāryakṛtavṛttisahitaḥ siddhāni yatprasādād dṛṣṭādṛṣṭāni vāñchitānyacirāt | natvā śivaṃ vidhāsye tattvatrayanirṇaye vṛttim || tatra tāvadācāryaḥ prāripsitaprakaraṇasyāvighnaparisāmāptyarthaṃ tatpratipādyenārthena viśeṣayan parameśvarameva praṇamati- puṃbhyaḥ phalaṃ vicitraṃ dadāti saṃvīkṣya bandhavaicitryam | svamahimnā'nādyudayo'nāyatto namo namastasmai || 1 || anādirudayaḥ sarvaviṣayajñānakriyāprakāśo nirmalatvena yasya so'nādyudayaḥ, tasyāpyādimuktatvābhyupagame'navasthā syāditi bhāvaḥ | ata eva cāsau na kasyacidāyattaḥ, svatantra ityarthaḥ | evaṃvidho yaḥ śaktyātmanā svena mahimnā bandhacaicitryamālokya malāvṛtatvenāsvatantrebhyaḥ puruṣebhyo vicitraṃ phalaṃ dadāti | tatra pakvamalebhyastatpākavaicitryānuguṇaṃ parāparamokṣaṃ dadāti, apakvamalebhyastatparipākārthameva karmavaicitryānuguṇaṃ bhogarūpaṃ phalaṃ dadātītyanenāsya sarvānugrāhakatvaṃ siddham | sa ca śiva eva, tasyaiva sarvajñatvasarvakartṛtvātmanā'nādisiddhena śivatvena yogo yastasmai śivāya namo nama iti || 1 || itthaṃ kṛtaparagurunamaskāraḥ prakaraṇakaraṇaṃ pratijānīte- atha natibhājastantre saṃkṣepāt kiñcidarthasadbhāvam | vakṣye jñātaṃ guruto hitakṛtaye mandabuddhīnām || 2 || atra hyācāryaḥ śrīmadrauravasiddhamarthasadbhāvaṃ tattvasaṃgraheṇa saṃkṣepāt prakāśya śrīmatsvāyambhuvasiddhamanena prakāśayati | ata eva tatsamāptāvuktam- ityavadat tattvāni tu sadyojyotiḥ suvṛttikṛt (ślo0 57) iti, śrīmadrauravavṛttereva suvṛttitvena siddhatvāt | atrāpyupasaṃhāre vakṣyati- uktaḥ samāsato'yaṃ tattvatrayanirṇayaśca vṛttikṛtā | svāyambhuvasya (ślo0 32) iti | natirnamaskāraḥ | sarvātmabhiḥ kriyamāṇaṃ bhajatīti natibhāgatra śiva eva, tasyaiva sarveśvaratvena sarvārādhyatvāt | tasya śivasya tantre śāstre gurusaṃpradāyādā parameśvaramavicchinnājjñātaṃ mandabuddhīnāṃ hitāya vakṣya iti || 2 || śambhuḥ puruṣo māyā nityaṃ vibhu kartṛśaktiyuktaṃ ca | supte'pi vikṛtijāte tritayaṃ jāgarti tattvānām || 3 || atra śaṃ sukhamapreryatārūpaṃ bhāvayatīti śambhuḥ | śambhuśabdena samavetaśaktyavinābhūtaḥ śivaḥ kathyate, puruṣaśabdena ca jātyekavacanena sarve ātmānaḥ, māyāśabdena ca tantroccāritena māyāmahāmāyārūpaṃ śuddhāśuddhaṃ jagadupādānadvayamucyate | yaduktaṃ śrīmadraurave- māyopari mahāmāyā (4|28) iti | tacca tritayaṃ nityam, anāditvāt, teṣāmapyādimattve'navasthāprasaṅgāt, nityatvena śravaṇācca | kiñca, vibhu | tatra śambhupuruṣau sarvagatāveva, asarvagatatve vyomādivadamūrtatvena gamanāsaṃbhavāt | śivasya sarvādhiṣṭhānatvamātmanaśca deśāntarakarmaphalabhogo nopapadyate yataḥ | māyā ca svakāryavyāpikā | atra ca malasyā'nādyātmāvārakatvenārthānnityatvaṃ vyāpitvaṃ ca siddhamiti na pṛthak tasyopādānam | tathā kartṛśaktiyuktaṃ ca | tatra patipuruṣau cetanatvād jagatkartṛtvena bhoktṛtayā ca kartṛśaktiyuktau, kartṛtvādeva ca jñātṛśaktiyuktau | dṛkkriyātmakameva ca svarūpaṃ caitanyasya | yacchrūyate- caitanyaṃ dṛkkriyārūpam (mṛ0 vi0 2|5) iti | māyā ca kartuḥ parameśvarasya śaktyā'dhiṣṭhitā | tataśca tattvānāṃ tritayaṃ kāryavarge saṃgṛhīte'pi jāgarti prakāśata eva || 3 || itthameṣāṃ sādharmyamuktvā vaidharmyamāha- śivapuruṣāvatisaṃkhyau prasavavihīnau citā sametau ca | ekaṃ prasavitvayutaṃ māyātattvaṃ citā vihīnaṃ ca || 4 || tatra ātmavargo'nantatvādatisaṃkhyaḥ, śivo'pyanantacidacidvastvadhiṣṭhānādaupacāriṇeka bhedānantyena yuktatvādupacāreṇātisaṃkhyaḥ | athavā muktātmanāmapi malāpanayanādabhivyaktena sarvaviṣayeṇa jñānakriyātmanā śivatvena yogācchivapadenopādānaṃ kṛtvā'tisaṃkhyatvamuktam | tau ca dvāvavikāritvāt prasavena pariṇāmātmanā vihīnau proktavaccaitanyayuktau ca | māyātattvaṃ tu śaddhamaśuddhaṃ vā paramopādānatvādekam | anekatve hyacaitanye satyanekatvāt kāraṇapūrvakatvaṃ syāt | upādānatvādeva ca tat kāryaprasavayuktaṃ mṛdādivadacetanaṃ ca || 4 || itthaṃ śivātmanormāyātattvād vaidharmyaṃ pradarśyā'dhunā śivasyātmanāṃ ca vaidharmyaṃ darśayitumāha- īśāḥ pravṛttavīryāstatraiko'nādisiddhaguṇavibhavaḥ | mukteśvaravaimalyaṃ sarvārthe dṛkkriye ca tataḥ || 5 || pravṛttavīryāḥ sarvaviṣayasāmarthyā ye, te sarva eva svatantratvādīśaśabdavācyāḥ | teṣu madhyādekaḥ paramaśivo'nādisiddhaguṇasampadityuktam | tataśca muktātmanāṃ patisamatvabhājām, īśvarāṇāṃ vidyeśvarādīnāṃ tataḥ śivādeva nimittabhūtādvaimalyaṃ śivatvābhivyaktiśca saṃpannā | tatra vidyeśādayo'dhikāramalāṃśayogācchivaniyogenādhikāraṃ kurvanti, muktātmānastu tadapreryatvāt tenaiva parānugrahanirvāhācca na pravartante || 5 || nanvanādimuktasya śivasyāpi sakalaniṣkalādibheda īśānatatpuruṣādibhedaśca śrūyate, ata āha- natipūrvaḥ kṛtavargastena svāminyanādisaṃsiddhe | sakalākalaprabhedo gīto yaśca kriyāviṣayaḥ || 6 || kṛtavargaḥ śuddhāśuddharūpaḥ kāryavargaḥ, natipūrvaṃ śuddhāśuddhopādānapariṇāmapūrvaḥ, utpadyata iti śeṣaḥ | tenā'nādisiddhe tasmin yaḥ sakalādibhedaḥ, yaśca kriyāviṣayaḥ sṛṣṭyādipañcakakṛtyaviṣayaḥ sadyojātādibhedaḥ, svakāryodyogādibhedāt sṛṣṭyādikāryopādhibhedāccopacāreṇa śāstreṣu gīto na paramārthikaḥ | yacchrūyate- adhikārī ca bhogī ca layī syādupacārataḥ iti, tadbhedaḥ kṛtyabhedena na bhedaḥ paramārthataḥ iti (ca?), īśaḥ sadāśivaḥ śāntaḥ kṛtyabhedād vibhidyate iti (ca) | paśuviṣayaḥ sakalākalaprabhedo vāstava eva | tathāhi- bandhatrayayuktaḥ kalādiyoge, vijñānādinā karmakṣaye'pi saṃskāravaśāt kiñcitkālamavasthitaśceti dvividhaḥ sakalaḥ | akalo'pi dvividhaḥ | tatra pralayena kalāderupasaṃhṛtatvānmalakarmayuktaḥ pralayākalaḥ, vijñānayogādinā karmakṣayeṇa kevalamalamātrayukto vijñānakevalaḥ | muktastvamala eva | yaduktaṃ śrīmatsvāyambhuve- athātmā'vimalo baddhaḥ punarmuktaśca dīkṣayā | vijñeyaḥ sa tridhāvasthaḥ kevalaḥ sakalo'malaḥ || iti || 6 || atha baddhasvarūpamāha- śivaguṇavad guṇajātaṃ puṃsāmapi sarvasaṃgataṃ kiñca | ekena hi sarveṣāṃ malena tadanādisaṃruddham || 7 || śivavajjñānakriyātmakaṃ vyāpakaṃ svarūpamātmanāmapyastīti | uktaṃ ca śrīmanmṛgendre- caitanyaṃ dṛkkriyārūpaṃ tadastyātmani sarvadā | sarvataśca yato muktau śrūyate sarvatomukham || (vi0 2|5) iti | tacca vyañjakāpekṣatvāt sarveṣāmātmanāṃ svarūpaṃ kenacidekena malenānādikṛtvā saṃruddhamavasīyate | tacca malamanāditvādekameva | anekatve hyacetanatvād ghaṭādivat kāraṇāntaraṃ mṛgyam | tataścātmanāmanādyāvaraṇaṃ na saṃbhavati | taduktaṃ śrīmatsvāyambhuve- athānādimalaḥ puṃsām (33|1) iti || 7 || tenānīśā hyajñā nirvyāpārā vinā balavyaktim | na ca śaktāste svabalaṃ vimalaṃ sarvārthagaṃ svataḥ kartum || 8 || malayuktatvāccātmānaḥ svabalavyaktiṃ vinā'svatantrā ajñā akriyāśca bhavanti, tatastadvyañjakaṃ śivamapekṣanta iti bhāvaḥ | nanvātmāno jñānādinā svabalavyaktiṃ kariṣyanti ? tadayuktamityāha- na ca śaktā iti | ayamabhiprāyaḥ- malasya dravyatvāccakṣuṣaḥ paṭalasyeva na jñānamātrānnivṛttiḥ, api tu cakṣurvaidyavyāpāreṇeveśvaravyāpāreṇa dīkṣākhyenaiveti | etacca vistareṇoktamasmābhistattvasaṃgrahalaghuṭīkāyām || 8 || malasaṃrodhād yadatasteṣāmakṛto hi śivavaśīkāraḥ | patyustvete rodhyā badhyāḥ śodhyāśca bodhyāśca || 9 || malāvṛtatvāt teṣāmanāvṛtena śivena vaśīkāro'kṛto'nādisiddha iti yadato'smāt kāraṇāt te rodhaśaktyā rodhyāḥ, karmabhogārthaṃ kalādibandhena badhyāśca | rodhaścātra pāśasāmarthyotpādanenātmanāṃ yathānuguṇabhogabhojanātmakastirobhāvaḥ | tataśca malaparipāke sati dīkṣayā malādipāśāpanayanena śodhyāḥ, tayaiva śivatvavyaktyā prabodhyāśca bhavanti || 9 || atra parāśaṅkā- nitye jñānādibale malādiparikalpanaṃ nanu jyāyaḥ | satyaṃ nānyā dṛk tat tādṛg yasmāt tadīśvare dṛṣṭam || 10 || nanu jñānakriyābale nitye siddhe tadāvārakatvena malādikalpanaṃ jyāyo bhavati nānyathā, tasya tu kādācitkatvadarśanāt kathamevaṃ kalpyate ? ata āha- satyamiti | yasmādīśvare tad jñānakriyātmakaṃ caitanyaṃ tādṛg nityaṃ dṛṣṭam, tasmādātmasthamapi tat caitanyatvānnānyā dṛg nityameva | anyathā ātmanāṃ vikāritvenācetanatvādanityatvādidoṣaprasaṅgaḥ syāditi bhāvaḥ || 10 || kiñca, malādyabhāve śarīrādiyogo'pyasya na saṃbhavatītyāha- māyāvikārayoge karmayutaḥ kāraṇaṃ malo bhavinām | malaśaktayo vibhinnāḥ pratyātmānaṃ ca tadguṇāvarikāḥ || 11 || karmabhogārthameva śarīrāderiṣṭatvānnirmalasya muktātmanastadasaṃbhavācca śarīrādiyogo nāsti | taduktaṃ śrīmatsvāyambhuve- tadbhāvabhāvino bhāvāḥ sarve māyātmakāḥ paśoḥ iti, tathā- karmataśca śarīrāṇi vividhāni (viṣayāḥ kārakāṇi ceti tatratyaḥ pāṭhaḥ |) śarīriṇām (svāya0 32|13) iti | nanvevaṃ cenmalasyaikatvādekamokṣe sarvamokṣaprasaṅgaḥ ? ata āha- malaśaktaya iti | malasya pratyātmaniyatānekaśaktitvādekasyāḥ pākena nivṛttau tadāvāryasyaiva mokṣo na sarvasyeti bhāvaḥ || 11 || etadevāha- vinivartate nirodhāt puṃbalataḥ pariṇaman malaḥ kālāt | pariṇativiśeṣayogāt sa kadācit kasyacit kathañcicca || 12 || malo hi pariṇaman puṃbalaviṣayādāvaraṇānnivartate | sa cācetanatvānna svayaṃ nivartate, api tvīśvarasya vyāpāreṇaivetyuktam | sa ca pariṇāmaḥ kramavikāsasvabhāvānāṃ padmānāmivā'niyatakāla ityāha- pariṇativiśeṣa iti || 12 || ata eva pariṇativiśeṣayogānmalapākatāratamyenātmanāṃ sādhanabhedāt parāparamuktibheda ityāha- ata eva pudgalānāṃ paridṛṣṭāḥ sādhanādudayabhedāḥ | kālād guṇataśca tathā ghaṭate'sau nānyatheśato jātu || 13 || mokṣaḥ saptaprakāro'yam (yo0 5|67) ityādi śrīmataṅgādiśrūyamāṇaḥ sādhanabhedād bhaktiśraddhādiguṇabhedāt kālabhedācca jāyamāno'sau mokṣātmaka udayabhedo malapariṇativiśeṣādeva ghaṭate, nānyathā | na ceśvarāt tadanapekṣādeṣa bhedo bhavati, pakṣapātādidoṣaprasaṅgāt | na cāsya sarvānugrāhakasya pakṣapātaḥ || 13 || ata eva naiṣṭhikyādidīkṣābhedasyāpyupapattirityāha- itthaṃ gaṇanāhīnaṃ nimittamabhivīkṣya ceśvareṇoktam | sadyuktimad vimuktau netarathā sādhanānantyam || 14 || ekarūpe malaparipāke tannivṛttyupāyastatphalaṃ caikarūpameva syāditi bhāvaḥ | eṣa ca dīkṣābhedo malaparipākādibhedaścāsmābhiḥ mṛgendravṛttidīpikāyāṃ vistareṇoktaḥ || 14 || sādhanānantyameva prapañcayitumāha- yasya yathā yāvadbhiḥ sa śreyorodhakṛnmalaḥ pāśaiḥ | tasya tathā tāvadbhirnihitairvijahāti bandhatvam || 15 || yasya vijñānakalāderātmano yāvadbhiḥ pāśaiḥ saha yathā malo rodhaṃ karoti | vijñānakalasya kevala evājñatvākriyatvavyāghātabhāktvādibhiḥ svakāryātmakaiḥ pāśaiḥ saṃrodhakṛt | taduktaṃ śrīmatsvāyambhuve- tatsadbhāvavaśo'jñatvāditi pāśaughaḥ iti | pralayākalasya tu karmabhiśca, sakalasyāpi tadanuguṇaiḥ sādhāraṇāsādhāraṇarūpaistadbhuvanādibhiśca rodhaṃ karoti, tasya tāvadbhirātmanā saha nihitaiḥ sadbhirbandhatvaṃ vijahāti || 15 || tataśca- itthaṃrūpāṇi yataḥ sanmukteḥ sādhanāni dṛśyante | śārve śāstre tāni ca netarathā yuktimanti jāyante || 16 || itthaṃrūpāṇi vyastasamastapāśacchedakārīṇi sakalādibhedena sādhāranirādhārabhedāni naiṣṭhikyādibhedabhinnāni ca dīkṣākhyāni sādhanāni yataḥ śāstre śrūyante, tataścatānītarathā malapariṇativiśeṣātmakakāraṇabhedābhāve yuktimanti ca na bhavanti | tataḥ sādhanabhedaḥ, śrutyanyathānupapattyā mokṣabhedaḥ, tatkāraṇamalaparipākabhedaścāvaśyamabhyupagantavyaḥ | malaparipākacihnāni ca śāstreṣu śrūyante- yeṣāṃ śarīriṇāṃ śaktiḥ patatyavinivṛttaye | teṣāṃ talliṅgamautsukyaṃ muktau dveṣo bhavasthitau || bhaktiśca śivabhakteṣu śraddhā tacchāsake vidhau | (mṛ0 vi0 5|4-5) ityādi | tatastaccihnaniścaya eva gurubhirdīkṣā kartavyā, nānyatheti || 16 || tatra praśnaḥ- pariṇāmayati malaṃ kaḥ karmāpekṣyaiva citrakamaṇubhyaḥ | bījād dadāti citryaṃ niṣkṛṣya ca yaḥ sasādhanaṃ bhogam || 17 || malasyācetanatvānna svataḥ pāko yujyata ityarthaḥ | atra uttaramāha- karmāpekṣyaiveti | yaḥ karmavaicitryānuguṇaṃ bhogaṃ sukhaduḥkhātmakaṃ tatsādhanāni śarīrādīni bījād māyātattvādaśuddhānniṣkṛṣyotpādya dadāti, sa śiva eva malamapi rodhaśaktyā pācayati | tatra ca aśuddhādhvanyanantadvāreṇaivā'sya kartṛtvam | yaduktaṃ śrīmatkiraṇe- śuddhe'dhvani śivaḥ kartā prokto'nanto'site prabhuḥ (vi0 3|27) iti || 17 || kiñca- yaśca svāpe bījaṃ kurvannāste prasūtaye yogyam | viśvaṃ ca tatra nihitaṃ pralaye tenaiva viśrāntyai || 18 || svāpe śivo'pi citraśaktiṃ māyāṃ punaḥ prasavayogyāṃ karoti, tathāvidhāṃścātmanaḥ punarbhogayogyān vidhatte || 18 || karma ca bhuktyai puṃsāṃ jāgrati viśve'pi kiñcidīśānaḥ | samalaṃ sa mahābaladaḥ kāruṇyāt sarvadaiva vinivṛttyai || 19 || karma ca puṃsāṃ bhogayogyaṃ karoti pācayatītyarthaḥ | taduktaṃ śrīmanmṛgendre- svāpe'pyāste bodhayan bodhayogyān rodhyān rundhan pācayan karmikarma | māyāśaktīrvyaktiyogyāḥ prakurvan paśyan sarvaṃ yadyathā vastujātam || iti, (vi0 4|15) bhogasādhanamākṣipya kṛtvā kāraṇasaṃśrayam | tacca sātmakamākramya viśramāyāvatiṣṭhate || bhavināṃ bhavakhinnānāṃ sarvabhūtahito yataḥ | iti ca | (vi0 4|13-14) itthaṃ pralaye'pi śivasya vyāpāraṃ pradarśya sthitikāle tadvyāpāramāha- jāgrati viśve'pīti | mahāntaṃ balaṃ sarvajñasarvakartṛtārūpamātmabhyo dadātīti mahābaladaḥ sa īśāno viśve jāgratyapi sarvadā karuṇāyuktatvānmalasahitaṃ kiñcit karma pākena bhogena vinivṛttyai yogyaṃ karoti, malaparipākārthaṃ yatkiñcit pakvaṃ karma sthitikāle bhojayatītyarthaḥ || 19 || kiñca- tadvinivṛtteḥ prāgapi tatsāmarthyodbalanadānakṛte | puṃbalarodhaṃ kurvan dṛṣṭaḥ sa ca pāśaśaktisāhāyyam || 20 || malanivṛtteḥ prāgapi tasyācetanasya svataḥ pākasyāsaṃbhavāt tatsāmarthyopodbalanārthaṃ tirodhānaśaktyā puruṣabalarodhaṃ pāśaśaktisāhāyyaṃ ca kurvan parameśvaro dṛśyate | nanvātmānugrahāya pravṛttasyātmatirodhānena pāśānugraho'nupapannaḥ ? tanna, malasya pākādeva nivartayituṃ śakyatvāt | tatpākārthaṃ māyīyabandhasambandhena bhogabhojanātmakaṃ tirodhānaṃ duḥkhāvahaṃ kṣārādineva vaidyaḥ karotīti tadapyanugrahārthamevetyavirodhaḥ | taduktaṃ śrīmanmṛgendre- yathā kṣārādinā vaidyastudannapi na rogiṇam | koṭāviṣṭārthadāyitvād duḥkhahetuḥ pratīyate || (vi0 7|18) iti || 20 || tataśca- dṛṣṭvā ca tannivṛttyai yogyaṃ yuṅkte nṛmuktaye karaṇam | bījasyeva svāpe pariṇatiriṣṭā malasya citihāneḥ || 21 || nivṛttiyogyaṃ pakvaṃ tanmalaṃ dṛṣṭvā śivaḥ paśumokṣāya dīkṣākhyaṃ svaśaktirūpaṃ karaṇaṃ yuṅkte, prayojayatītyarthaḥ | yadyevaṃ karmabhogasyaiva malapākahetutayā'bhidhānāt pralaye malasya pāko na syādata āha- bījasyeveti | acetanatvānmalasya māyāvaccetanaśivādhiṣṭhānena tadānīmapi pākaḥ saṃbhavatyevetyuktam || 21 || atra parāśaṅkā- yadi ca vinivṛttiyogyaṃ kurute śambhurmalaṃ tataḥ kimiti | sarvātmasu no yugapat kuryāditi codayan vācyaḥ || 22 || itthaṃ vadannevaṃ pratyanuyojya ityāha- iti codayanniti | kathamityāha- kimiti na sarvaṃ yugapat kurute bhogyaṃ svakarma tadaharvā | na samādhiranekatvāt kālāntarabhogyatābalīyastvam || 23 || tadaharveti | yadaivāgataṃ tadaivetyarthaḥ | nanu karmaṇāmaśvamedhabrahmahatyādīnāṃ viruddhaphalatvānna ekasmin kāle bhogaḥ saṃbhavatīti ce, tadetatsamādhānaṃ na yuktamityāha- na samādhiriti || 23 || kathaṃ na samādhirityata āha- sarvavikārotpattau śaktā śaktiḥ sadaiva sannihitā | īśe bīje ca yato bhavini vibhutvaṃ ca bhoktṛbhāvaśca || 24 || tenānekānīśaḥ kṛtvā vṛndāni kāryakaraṇādeḥ | bījād yugapat puruṣaṃ bhojayati sarvakarmāṇi || 25 || yasmācchive sādhāraṇāsādhāraṇamāyāvikārotpattau samarthā śaktirvartate, māyāyāṃ ca samastakarmaphalavyāpakatvaṃ saṃsāriṇi ca vyāpakatvaṃ bhoktṛtvaṃ ca vidyate, tato māyātattvād yugapadevānekāni śarīrādīnyutpādya śivaḥ puruṣaṃ sarvakarmāṇi bhojayediti bhavatpakṣe'pi prasajyate || 24-25 || punarapi pūrvapakṣyāśaṅkate- nanvanuminumaḥ kramaśo dṛṣṭvā karmāṇi bhujyamānāni | pācayati tathaiva śambhustānīti samānamubhayatra || 26 || kramikasya bhogyasya darśanāt kramika eva karmapākaḥ śivena pācyayogyatānurūpaṃ padmāderiva savitrādinā kriyata ityanumīyate | tato nāsmākaṃ yugapat karmabhojanaprasaṅgaḥ | evaṃ cedasmābhirapi kramika evātmanāṃ saṃsāravairāgyaśivabhaktyādiśaktipātacihnaṃ dṛṣṭvā śaktipātaheturmalapākastādṛśo'numīyate | tato na sarveṣāṃ yugapanmalaparipāka iti vayamapi na paryanuyojyā eva | yaduktam- (laukikanyāyasāhasryāṃ 139 saṃkhyāko nyāya iti ma0 pā0 vṛttau vidyāpāde (pṛ0 218-219, ṭi0 22) draṣṭavyam |) yatra syādubhayordoṣaḥ parihāro'pi vā samaḥ | naikaḥ paryanuyoktavyastādṛgarthaviniścaye || ityabhiprāyeṇāha- samānamiti || 26 || etadeva prapañcayati- matvā kāryaṃ proktaṃ vinivṛttirgamyate malasyātra | śaknoti hi yogyatvaṃ tathaiva kartuṃ maheśvaro'pīti || 27 || atra hi proktaṃ kāryaṃ dīkṣānuṣṭhānātmakaṃ śaktipātāvinābhūtaṃ dṛṣṭvā malasya vinivṛttirjñāyate, tataḥ kramikakāryadarśanāt kramikameva malaparipākaṃ śivaḥ kuryānna yugapadityanumīyata ityarthaḥ || 27 || itthaṃ kramikasyaiva malapākādeḥ sthitikāle darśanāt saṃhārasamaye'pi pācyānuguṇa eva malādeḥ pāko na yugapat sarveṣāṃ pākotpattiriti tadviṣayapraśne'pi bhavatā uttaramabhidheyam, ato'smān prati yugapanmalapākaparyanuyogo bhavato na yukta ityabhiprāyeṇāha- svāpe caivaṃ yoneryogyatve karmaṇaśca pṛṣṭena | bhavatottaramabhidheyaṃ sthitisamaye samānakālīne || 28 || yonermāyāyā yogyatvaṃ prasūtisāmarthyotpādaḥ, karmaṇastu phaladānayogyatvaṃ pāka eva | śeṣaṃ sugamam || 28 || kathamuttaramabhidheyamityata āha- srotastu ca sargādau niyamavihīne yathā ca yadvastu | yāvati kāle bhavati taddhi tathā tāvadīśena || 29 || kartuṃ śakyamitīdaṃ tulyaṃ mokṣe ca tannimitte ca | evamutpattiniyamavihīne śarīrādisarge tatsthitau saṃhāre vā dṛśyamāne sati māyāsrotassu madhyād yadyadvastu yāvati kāle yena prakāreṇa samutpadyate, tadvastu tāvati kāle tādṛgeveśvareṇa kartuṃ śakyate, nānyatheti bhavatā māyākāryotpattiyaugapadyapraśnasya uttaramabhidheyam | evaṃ karmapākādāvapītyuktam | eṣa ca parihāro mokṣadānayaugapadyapraśne taddhetormalapākasya yaugapadyapraśne vā samāna ityāha- idaṃ tulyamiti || 29 || asya ca malasya vastvātmakaṃ rūpamekatvādi ca vistareṇa śāstreṣūktamityāha- alamuddiṣṭamaśuddheḥ sadrūpaṃ niravaśeṣeṇa || 30 || śāstreṣvekatvādyaṃ śaktyānantyaṃ vinā nivartyaṃ tat | śaktyānantyapramukhaṃ sadyukteḥ śāsanotthāyāḥ || 31 || yacchrūyate- tadekaṃ sarvabhūtānāmanādi nibiḍaṃ mahat | pratyātmasthasvakālāntāpāyiśaktisamūhavat || (mṛ0 vi0 7|8) ityādi, tacca tasya svarūpaṃ proktavat śaktyānantyaṃ vinā puruṣebhyo na nivartayituṃ śakyam, ekamokṣe sarvamokṣaprasaṅgāt, ekasyāpi vā mokṣābhāvaprasaṅgāccetyāha- śaktyānantyamiti | etaccānantaśaktitvādisvarūpaṃ malasya śāstrasiddhatayā yuktyā ca sādhyata ityāha- śaktyānantyapramukhamiti | uddiṣṭamiti pūrveṇaiva sambandhaḥ | ādiśabdena anāditvādi gṛhyate | yacchrūyate- tadanādisthamarvāg vā taddhetustadato'nyathā | ruṇaddhi muktānevaṃ cenmokṣe yatnastato mṛṣā || (mṛ0 vi0 7|9) ityādi | eṣa ca malavicāro'smābhirmṛgendravṛttidīpikāyāṃ vistareṇa darśita iti tata evāvadheyaḥ | granthavistarabhayāttu nātra likhyate || 30-31 || atha prakaraṇopasaṃhāraḥ- uktaḥ samāsato'yaṃ tattvatrayanirṇayaśca vṛttikṛtā | svāyambhuvasya jaḍatāmapanetumanādikāṃ puṃbhyaḥ || 32 || anādimalāvṛtajñānakriyatvānnaiyāyikādiparijalpitāṃ jaḍatāmātmabhyo'panetuṃ teṣāmavikāritvāt tadāvārako malaḥ, tadbhāvabhāvinī māyā, tannivṛttikartā śivaścātra saṃkṣepeṇa pratipādyata iti || 32 || śrīmadghoraśivāhvayena guruṇā śrījanyayā vyākhyayā loke'pi prathitena kuṇḍinakulaṃ coleṣvalaṅkurvatā | śrīsarvātmaśivāṅghripadmarajasāmārādhakenāmalā śrītattvatrayanirṇayasya vivṛtirleśādiyaṃ nirmitā || ityaghoraśivācāryaviracitā tattvatrayanirṇayavṛttiḥ samāptā || ########### END OF FILE #######